bildes

 Jura Alunāna portrets

Uz plakāta iespiests J. Alunāna dzejolis ''nevis slinkojot un pūstot''

Jaunlatvieša darbība

• Tērbatas universitātē iekļāvās K. Valdemāra vadītajā latviešu stundentu pulciņā un drīz vien kļuva par tā dvēseli. 
• Pārgāja uz tautsaimniecības fakultāti, cerēdams, ka tāda viedā varētu būt noderīgāks savai tautai.
• Publicēja aptuveni 30 rakstus izdevumā ''Mājas Viesis'', kur pauda jaunlatviešu idejas.
• Izveidoja rakstu krājumu ''Sēta, daba, pasaule'', ar nodomu iepazīstināt latviešu tautu ar jaunākajām atziņām dažādu zinātņu jomā.

Citāti:

''šīs dziesmiņas pārtulkojot, man bija šādas domas: es gribēju rādīt, cik latviešu valoda spēcīga un jauka, un tad es arī dzinos latviešu valodu cik paspēdams no svešiem grabažiem iztīrīt''

Viņš vēlējās latviešiem ieskaidrot to, ka nav jāpamet Latviju, jo citur arī nebūs uzreiz perfekta dzīve.

''Uz kurieni jūs, latvieši, nu skreita,

Ka tagad nepaklausiet vairs neviena, 

It kā jums citur austu zelta diena?

Nostājieties, atpūšieties, tad eita!''

Biogrāfija

Dzimis: 01.05.1832.
Miris: 18.04.1864.
Tautība: latvietis.
Dzīvojis Jelgavā, Tērbatā, Pēterburgā.
Īstajā vārdā - Gustavs Georgs Frīdrihs Alunāns.
Izveidojis aptuveni 500 jaunvārdu.
No 1846. gada mācījās Jelgavas apriņķa skolā ''Cildenajā ģimnāzijā''. Jau skolas laikā apguva krievu, vācu, grieķu, latīņu, franču, lietuviešu valodu, kā arī pētīja latviešu valodu, atdzejoja lielāko daļu publicēto dzejoļu.
1856. gadā iestājās Tērbatas universitātes filoloģijas fakultātē, kur otrajā semestrī sāka studēt valsts zinātnes.
Tērbatā Alunāns sāka aktīvu publicistikas un literāro darbu, tika izdots dzejoļu krājums ''Dziesmiņas, latviešu valodai pārtulkotas''.
1860. gadā iznāca viņa enciklopēdisko rakstu apkopojums: ''Sēta, Daba, Pasaule'' trijās grāmatās.
1861. gadā viņš pabeidza Tērbatas universitāti.
1862. gadā piedalījās ''Pēterburgas avīzes tapšanā'', taču veselības stāvokļa dēļ viņam nācās atteikties.
1902. gadā viņam tika uzcelts piemineklis.